Brīvdienas

Nelielā Balkānu valsts robežojas ar Serbiju, Horvātiju, kā arī Bosniju un Hercegovinu, taču tai piemīt arī kaut kas „ itālisks un albānisks”. Melnkalne atrodas tikai 500 km attālumā no Romas un ir viena no visvairāk uz dienvidiem izvietotajām valstīm pašā Eiropas centrā. Līdz ar Melnkalnes un Serbijas atdalīšanos un kļūšanu par patstāvīgām valstīm 2006. gada jūnijā, noslēdzās bijušās Dienvidslāvijas sairšana.

Melnkalnes oficiālā galvaspilsēta ir Podgorica, bet vēsturiskā – Cetiņe. Ap 14000 km2 lielajā teritorijā, ko apdzīvo tikai 670000 iedzīvotāju, tūristus valdzinās neskartā daba un bagātīgās vēstures liecības. Nekur citur pasaulē tik nelielā teritorijā nevar atrast tādu civilizācijas nepārveidotas dabas daudzveidību. Šeit ir gan augsti kalni ar dziļām aizām un dzidriem kalnu ezeriem valsts ziemeļos, gan brīnišķīgas pludmales –dienvidos, no kurām Kotoras līcis ir iekļauts 20 pasaules skaistāko līču sarakstā.

Vēsture

Gluži tāpat kā daba, arī Melnkalnes vēsture ir krāsaina un piedzīvojumiem bagāta. Tās ritējumu ietekmējušas dažādas personības, bet vienmēr to caurvijušas pastāvīgās ilgas un cīņa par brīvību un neatkarību. Melnkalnes vārds pirmo reizi pieminēts Karaļa Milutina hartā 1276. gadā un tiek uzskatīts, ka nosaukums cēlies no tumšajiem mežiem, kas klāj Lovcena kalnu un tam pieguļošo apkārtni.

Romas impērijas laikā daļu tagadējās Melnkalnes teritorijas sauca – Duklja. Ar laiku tajā tika iekļauta Skadara ezera apkārtne un blakus esošie kalni. 1040. gadā Duklja ieguva neatkarību, bet 1077. gadā kļuva par Zetas karalisti – pirmo valstisko veidojumu Balkānos. Kristietība šeit tika atnesta 7. gadsimtā līdz ar slāvu cilšu ierašanos.

Viduslaikos Melnkalnei nācās sīvi cīnīties pret albāņu, turku un venēciešu iekarotāju armijām. Cīņas pret turkiem sekmīgi turpinājās līdz par 19. gs. vidum un melnkalnieši atguva lielu daļu savu teritoriju, nokratot Osmanu impērijas jūgu.

Fakts, ka Melnkalne bija vienīgā valsts Balkānos, kas tik sekmīgi spēja cīnīties pret turkiem, tā iespaidoja Eiropas lielvalstu valdības, ka 1910. gadā Melnkalnes karaliste baudīja pilnu neatkarīgas valsts diplomātisko statusu un atzīšanu. 20. gadsimta abi Pasaules kari gāja pāri Melnkalnei, kā visām mazām valstīm Eiropas centrā.

Pēc 2. pasaules kara, Melnkalne zaudēja ilgi loloto neatkarību un tika iekļauta Dienvidslāvijas federācijas sastāvā. Tikai 2006. gada referendums par neatkarību, lāva Melnkalnei kļūt par 192. neatkarīgo valsti ANO sarakstā.